Mūžības skartie
Čaka poēmu cikls “Mūžības skartie” ir viens no latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem un pamatoti ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā.
Aktieris Mārtiņš Vilsons, komponists Jānis Lūsēns un mūziķe Evija Mundeciema ietērpuši Čaka tekstus spēcīgā, patriotiskā, emocionālā un mākslinieciski sensitīvā valodā, kas ļauj līdzdzīvot un saprast latviešu strēlnieku varonību un neatkarīgas valsts izveides augsto cenu, kuru viņi samaksāja arī par mūsu brīvību un labklājību.
Viens no A. Čaka daiļrades vadmotīviem bija personības brīvība, kas visspilgtāk izpaudās poēmu ciklā “Mūžības skartie”, kur strēlnieku tēli attēloti kā pilsoniskās un valstiskās brīvības iemiesojums. Daiļdarba liktenis bija tikpat sarežģīts kā Čaka dzīve – sākot ar vispārēju atzinību un beidzot ar valsts politiskās vadības un paša Čaka noliegumu. Cikla tapšana aizsākās 1930. gadā ar poēmas “Strēlnieku atgriešanās” publikāciju un tūlītēju lasītāju atzinību. Vēlāk, Čakam strādājot Latviešu veco strēlnieku biedrības izdevumu redakcijā un veidojot žurnālu “Latviešu Strēlnieki”, viņš satikās un iepazinās ar strēlniekiem un viņu cīņu stāstiem, no kuriem tapa poēmu cikls “Mūžības skartie”.
Dažādos laikos atšķirīgi vērtētais darbs ir viens no svarīgākajiem un mākslinieciski augstvērtīgākajiem. To svarīgi atgādināt, izmantojot visus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, padarot to saprotamu dažādu vecumu, tautību un reliģiskās piederības cilvēkiem. Ejot tālāk un iezīmējot nākotnes vīziju, jāizzina pagātni, lai ar cildeniem un mūsu tautas varoņu pašaizliedzīgiem piemēriem saprastu lietu kārtību un dotu iespēju jauniešiem augt pašiem.
Pieteikšanās – Zane Vilsone 26383609
Satikt Čaku
Tie, kuriem tuva Čaka dzeja, pazīst šo dīvaino sajūtu, kad šķiet, ka notikumi, ko Dzejnieks attēlojis, būtu paša izdzīvoti, bet poētiski apdzejotās vietas līdz sīkumiem tuvas un pazīstamas – gan ielas ar to smaržām un gaismām, gan pilsētas nomale ar pļaviņām, kurās ganās kazas un svilpo strazdi, gan miglā lēni asarojošs logs…
Šogad dzejniekam Aleksandram Čakam svinam lielo dzimšanas dienu. Viņa dzeja iedvesmojusi komponistu Jāni Lūsēnu radīt jaunu koncertprogrammu, kurā atspoguļotas Dzejnieka daiļrades dažādās šķautnes.
Jāņa Lūsēna jaunradītās dziesmas savu īpašo skanējumu ieguvušas, savijoties diviem vīrišķīgiem balss tembriem – Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Strazdiņa baritoniem. Pašam komponistam muzicējot pie klavierēm, instrumentu skanējumu kuplinās Jāņa Lūsēna-juniora basa ģitāras, kā arī Harija Gūtmaņa ritma pulsācijas un sitamo instrumentu smalkās nokrāsas.
Programmā Jāņa Lūsēna dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem, mūzika nebijušām kino filmām un sarunas. Koncerts divās daļās.
Kontakttālrunis – 29148787 (Evija)
info@janislusens.lv
Neatrastai...
Dziedātājs Ingus Pētersons un kompnists Jānis Lūsēns ir studiju biedri taču viņu pirmā nopietnā sadarbība sākās tikai 2009.gadā, veidojot dziesmu ciklu Mazu brīdi pirms, kur Ingus samtainā un vīrišķīgā balss savijās ar Kristīnes Zadovskas dzirkstošo mecosoprānu. Jāņa Lūsēna dziesmas ar latviešu dzejas klasiķu Skalbes un Plūdoņa vārdiem guva lielu klausītāju atzinību un, pateicoties lielajai interesei, tika nospēlēti vairak kā 100 koncertu visā Latvijā.
2016.gadā komponistam Jānim Lūsēnam radās ideja par īpašu Ingum Pētersonam rakstītu dziesmu ciklu, kas realizējās koncertprogrammā Romantika, kas tika atskaņota visās lielākajās Latvijas koncertzālēs. Abas šīs programmas ir pieejamas CD formātā un arī www.janislusens.lv. Pēc ilgāka pārtraukuma abi mūziķi ir izveidojuši izlasi no abām šīm programmām un devuši tai nosaukumu Neatrastai. Šajā koncertprogrammā dominē apcerīgums, romantiskas un sentimentālas noskaņas, taču netrūkst arī viegls rotaļīgums un smalka ironija.
Koncertā piedalās Ingus Pētersons (balss), Jānis Lūsēns (klavieres), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Marita Karpa (akordeons).
Kontakttālrunis – 29148787 (Evija)
info@janislusens.lv
Trīs vīri Ziemassvētkos
Kāpēc mēs tik ļoti gaidām Ziemassvētkus?
Tas ir laiks, kad ikkatrs no mums, nekautrējoties no pārējiem, savā sirdī atkal kļūstam bērni. Dāvināšanas prieks, pārsteigums par saņemto dāvanu, satikšanās ģimenes lokā, eglītes mirdzums, sveču liesmas – ainas, kuras no mūsu apziņas neizzudīs līdz sirmam vecumam. Tā ir skaista ilūzija, ka joprojām esam mazi, ka visi skaistie notikumi dzīvē vēl tikai priekšā.
Arī tādi nopietni vīri kā aktieris Mārtiņš Vilsons, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvelsun komponists Jānis Lūsēns nav izņēmums. Šai Ziemassvētku gaidīšanas laikā apvienojoties jaunā koncertprogrammā „TRĪS VĪRI ZIEMASSVĒTKOS”,klusinātā un niansētā sarunā ar skatītāju tiks runāta dzeja, pasakas, dziedātas dziesmas, kas aizved mūs bērnībā, kad dzīve likās kā skaista pasaka, kurā vienmēr ir māmiņa, tētis, vecvecāki… viņu stāsti, dzejoļi un dziesmas pirms došanās pie miera…
Mēs aicinām arī Jūs kopā ar šiem trim nopietnajiem vīriem doties uz mūsu katra bērnības zemi.
Producents – Evija Mundeciema (mob. tālr. 29148787; e-pasts: info@janislusens.lv)
Skalbe.Lūsēns.Vilsons
Komponista Jāņa Lūsēna uzmanību Kārļa Skalbes dzejas latviskais un viegli sentimentālais poētisms piesaistīja, rakstot koncertcikla “Mazu brīdi pirms…” dziesmas. Dažus gadus vēlāk ar Skalbes dzeju tapa koncertcikls “Zelta sirds” ko komponists rakstījis savam draugam un domubiedram Zigfrīdam Muktupāvelam.
Skalbes pasakas ir latviešu literatūras zelta fonds. Kurš gan nezin “Kaķīša dzirnaviņas”, “Pasaku par vērdiņu”, “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”. Aktiera Mārtiņa Vilsona balsī un stāstījumā pasakas atdzīvojas. To tēli nevilšus kļūst par mums ļoti tuviem un zināmiem, it kā tie būtu mēs, par kuriem rakstījis Skalbe. Īpašu tēlainību stāstījumam piešķir Jāņa Lūsēna improvizācijas uz saviem gadu gaitā sakrātajiem mūzikas instrumentiem.
Mārtiņa Vilsona lasījums, un Jāņa Lūsēna muzikālā klātbūtne ir vienoti. Tas ir kā ceļojums Kārļa Skalbes pasaku smalkajā pasaulē. Abu mākslinieku sniegumā izskanēs 4-6 mazāk zināmas pasakas, kas ļaus iepazīt Skalbi vēl dziļāk un plašāk.
Priekšnesums īpaši baudāms nelielā ļaužu pulkā, klātesot. Uzstāšanās garums no 1h-1h15
Kontakttālrunis 26383609 (Zane)
epasts – vilsonsproduction@gmail.com
Lūsēns un Muktupāvels
Gatavojot savu jubilejas koncertu programmu, komponists Jānis Lūsēns atzīst, ka dziedātājs un skatuves mākslinieks ar kuru visilgāk strādāts kopā ir Zigfrīds Muktupāvels. Abu mūziķu sadarbība aizsākās tālajā 1985.gadā, kad Liepājas teātra uzvedumam “Māte un neitronbumba”, kurai Jānis Lūsēns rakstīja mūziku, vajadzēja galveno varoni – muzikālu un savdabīgu personību. Pēc uzveduma iestudēšanas, radošā sadarbība turpinājās. Zigfrīds Muktupāvels ieņēma stabilu vietu Jāņa Lūsēna Liepājas ansamblī “Neptūns” un vēlāk grupā “Zodiaks”, ar kuru muzicējot tika sasniegti ievērojami panākumi: festivālā “Liepājas Dzintars” iegūtas gan Prand Prix, gan augstās pirmās vietas, gan īpašo viesu statuss.
Zigfrīda Muktupāvela dziedātāja karjerai nozīmīga bija dalība festivālā “Jūrmala 88”, kurā tika iegūta 2.vieta, izpildot Jāņa Lūsēna dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem “Tautas laiks”.
Nākamā sadarbība bija rokoperā “Kaupēn, mans mīļais”, libreta autore Māra Zālīte. Darbs tika iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Abu mūziķu radošais ceļš turpinājās mistērijā “Sapnis un mīlestība”, koncertuzvedmā “Violets” ar Austras Skujiņas dzeju, kā arī “Leļļu operā”, kurā Zigfrīds attainoja meistaru Karlo.
Komponists ir sarakstījis vairākus dziesmu ciklus, kas jau sākotnēji bija iecerēti vienam vai diviem solistiem. Tādi, piemēram, ir – “Mazu brīdi pirms” (Kristīne Zadovska/Ingus Pētersons); “Tas vārds” (Sergejs Jēgers); “Romantika” (Ingus Pētersons) u.c. Tieši Zigfrīda Muktupāvela balsij Jānis Lūsēns uzrakstījs dziesmu ciklu “Zelta sirds”, ar Kārļa Skalbes dzeju.
Abu mākslinieku radošā atkalsatikšanās notika 2015.gadā, kad tika radīts dziesmu cikls “Kad mīlestība dzimst” Ziemassvētku laikam. Kopā ar Zigfrīdu pēc ilgu gadu pārtraukuma uz skatuves kāpa arī dziedātāja Ance Krauze. Šis cikls izpelnījās nedalītu skatītāju mīlestību, vēlreiz apliecinot, ka Jāņa Lūsēna un Zigfrīda Muktupāvela satikšanās dzīvē un mūzikā nav nejaušība.
Šajā koncertā būs dzirdamas dziesmas, kuras komponists rakstījis īpašajai Zigfrīda Muktupāvela balsij un, pateicoties mākslinieku izcilajiem kopdarbiem, iegūlušas tautas atmiņā. Šis koncerts iecerēts kā muzikāla ieskaņa, komponista 60. gadu jubilejas lielkoncertiem, kas notiks 2019.gada 23.martā Rīgā, VEF Kultūras pilī, 29.martā Latgales vēstniecībā GORS un Jāņa Lūsēna jubilejas dienā 7.aprīlī Liepājas Olimpiskaja centrā.
Koncertprogramma iecerēta nelielam ļaužu lokam, baudot mūziku klātbūtnē.
Koncerta garums no 1h-1h15
Koncertu par papildus samaksu ir iespējams nodrošināt ar apskaņošanu
Kontakttālrunis 29148787 (Evija)
epasts – info@janislusens.lv
Skaņas un noskaņas
Jāņa Lūsēna skaņu laboratorija, ar gadu gaitā sakrātiem mūzikas instrumentiem, pārtapusi projektā “Skaņas un noskaņas”. Tā ir dažādu skaņu, tembru saplūšana un mijiedarbība, kas rada interesantus tematiski skaniskus motīvus un skaņu laukus. Tas ir kā neliels ceļojums katra iekšējā pasaulē, kas caur personīgām asociācijām tuvina mūs mieram un ļaušanās priekam mūzikā. Pašam komponistam tā ir ikvakara atslodze un improvizācijas prieks.
Projektā piedalās:
- Jānis Lūsēns (Una corda klavieres, cītarkokle, zvaniņi, sansula)
- Evija Mundeciema (flauta, basa flauta, bansuri, īru flauta, zvaniņi, harmonijs, perkusijas, monohords)
Abi mūziķi satikušies komponista Jāņa Lūsēna izlolotajā instrumentalās mūzikas projektā “Aiz…mūzika vēlā vakarā”, kurš tika nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai.
Koncertprogramma iecerēta nelielam ļaužu lokam, baudot mūziku klātbūtnē. Koncerta garums no 1h – 1h15
Kontakttālrunis: 29148787 (Evija), epasts – info@janislusens.lv